Spānijas "Neuzvaramā armāda"
Spānijas "Neuzvaramā armāda" | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Angļu—spāņu kara (1585-1604) un Astoņdesmit gadu kara | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Anglija Holandes republika | Spānijas impērija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Čārlzs Hovards Frānsiss Dreiks Džons Houkinss Justinus van Nasavs |
Spānijas impērija Alonso Peress de Guzmans Huans Martiness de Rekalde | ||||||
Spēks | |||||||
34 karakuģi[1] 163 bruņoti tirdzniecības kuģi 30 "lidojošās laivas" |
22 Portugāles un Kastīlijas galjoni 108 bruņoti tirdzniecības kuģi (ieskaitot 4 Neapoles kara galeasas)[2] 2431 lielgabali 7000 jūrnieki 17000 karavīri (90% spāņi, 10% portugāļi) | ||||||
Zaudējumi | |||||||
Gravelīnas kauja: 50-100 miruši 400 ievainoti 8 ugunskuģi nodedzināti[3] No slimībām: 6000-8000 mirušie |
Gravelīnas kauja: vairāk kā 600 mirušie 800 ievainoti 397 sagūstīti 5 kuģi nogremdēti vai sagūstīti Kopā: 35 kuģi zaudēti (10 nogrimuši) 20000 mirušie |
Spānijas "Neuzvaramā armāda" (spāņu: Grande y Felicísima Armada — 'Lielā un visveiksmīgākā flote') bija Spānijas flote, kas 1588. gada maija beigās kuģoja no Lisabonas, un to komandēja Medinas Sidonijas hercogs, aristokrāts bez iepriekšējas pieredzes jūrniecībā, ko iecēlis Spānijas karalis Felipe II. Viņa pavēle bija kuģot augšup pa Lamanšu, savienoties ar Parmas hercogu Flandrijā un pavadīt iebrukuma spēkus, kas izkāptu Anglijā un gāztu Elizabeti I. Tās mērķis bija atjaunot katolicismu Anglijā, izbeigt atbalstu Nīderlandes Republikai, un novērstu angļu un holandiešu privātpersonu uzbrukumus Spānijas interesēm Amerikā.
Spāņiem pretojās angļu flote, kas bāzējās Plimutā ar aptuveni 226 kuģiem.[4] Ātrāki un manevrētspējīgāki nekā lielākie spāņu galjoni, viņi spēja uzbrukt Armadai, kad tā kuģoja augšup pa Lamanšu. Vairāki padotie ieteica Medinai Sidonijai noenkuroties Solenta šaurumā un ieņemt Vaitas salu, taču viņš atteicās novirzīties no norādījumiem izveidot saikni ar Parmu. Lai gan Armada Kalē sasniedza lielākoties neskarta,[5] gaidot saziņu no Parmas, tai naktī uzbruka angļu ugunskuģi un tie bija spiesti izklīst.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spānijas "Neuzvaramā armāda" |
- The Story of the Tobermory Spanish Galleon
- The Defeat of the Spanish Armada. Insight into the context, personalities, planning and consequences. Wes Ulm
- English translation of Francisco de Cuellar's account of his service in the Armada and on the run in Ireland
- Elizabeth I and the Spanish Armada Arhivēts 2020. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē. — Britu Bibliotēkas izpētes materiāli.
- The story of the Armada battles with pictures from the House of Lords tapestries
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Стенюи, Робер. Сокровища Непобедимой Армады = Stenuit, Robert. Les tresors de L'Armada. Paris, 1971 / Пер. с фр. М. Беленького; Послесл. Л. Скрягина; *Худож. В. И. Суриков. — М.: Мысль, 1979. — 168, [8] с. — 100 000 экз.
- Штенцель, Альфред. Глава III. Эпоха Великой Армады // История войн на море. — М.: Изографус; ЭКСМО-Пресс, 2002. — Т. I. — 704 с. — (Военно-морская библиотека). — 5000 экз. — ISBN 5-94661-036-8.
- Альтамира-и-Кревеа, Рафаэль. Политическая гегемония Испании и её упадок. Австрийский дом // История Испании / Сокр. пер. с исп. Е. А. Вадковской и О. М. *Гармсен. Под ред. С. Д. Сказкина и Я. М. Света. — М.: Издательство иностранной литературы, 1951. — Т. 2. — 359 с.
- Kарцев Д. Побеждённая Непобедимая // Вокруг света : журнал. — 2008. — № 11 (2818). — С. 90—106. — ISSN 0321-0669.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Colin Martin, Geoffrey Parker, The Spanish Armada, Penguin Books, 1999, ISBN 1901341143, p. 40.
- ↑ Colin Martin, Geoffrey Parker,The Spanish Armada, Penguin Books, 1999, ISBN 1901341143, pp. 10, 13, 19, 26.
- ↑ John Knox Laughton,State Papers Relating to the Defeat of the Spanish Armada, Anno 1588, printed for the Navy Records Society, MDCCCXCV, Vol. II, pp. 8–9, Wynter to Walsyngham: indicates that the ships used as fire-ships were drawn from those at hand in the fleet and not hulks from Dover.
- ↑ "England, Spain and the Gran Armada, 1585-1604", M. J. Rodriguez-Salgado & Simon Adams, Barnes & Noble, 1991, p. 114
- ↑ "The Safeguard of the Sea, A Naval History of Britain, 660—1649", N. A. M. Rodgers, Penguin, 2004, pp. 263—269